Augu smarža un garša mūs var uzrunāt vai tieši pretēji – atgrūst. Kādēļ?
Augu smarža un garša ļoti tiešā veidā iedarbojas uz mūsu sajūtām – gan apzinātām, gan neapzinātām atmiņām un emocijām.
Aromāti tiek uztverti caur ožas receptoru šūnām, kas ir tieši saistītas ar limbisko sistēmu – smadzeņu daļu, kas atbild par emocijām un atmiņām. Tā ir unikāla sajūta, jo smarža var momentāni izraisīt asociācijas ar bērnību, cilvēkiem vai vietām. Piemēram, lavandas smarža bieži nomierina, bet citrusaugļu smaržas uzmundrina.
Savukārt garša mūs savieno ar ķermeni un veido prāta un ķermeņa saskaņu. Piemēram, rūgtās garšas (kā pienenes vai vērmeles) signalizē par iespējamu detoksikāciju, savukārt saldenas garšas (kā piparmētra vai kanēlis) liek justies mierīgi un apmierināti.
Augu smarža un garša ir veids, kā daba runā ar mums.
Laikam ejot, šo smaržu un garšu asociācijas var mainīties. Tās var mainīties pat pa dienām – to ietekmē mūsu garastāvoklis, emocijas, pēdējā laikā piedzīvotais u. tml.
Nesenā tēju rituālā galvenās asociācijas konkrētajiem augiem bija šādas:
Gailbiksīte – bērnība, siltums, veselība.
Ehinācija – dziedināšana.
Roze – savas sievišķības, seksualitātes un maiguma pieņemšana, nobriešana.
Rudzupuķe – rotaļība, viegla dzīvošana, ļaušanās dzīvei un priekam.
Kliņģerīte – pazemība, sazemēšanās.
Āboliņš – zemes spēks, askētiskas dzīves skaistums.
Peonija – atļauju sev būt pamanāmai un tādai, kāda esi.
Raudene – možums un vērība.
