Augsne ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai dārzu veidotu košu un veselīgu. Bieži vien augi cieš nevis no nepietiekamas laistīšanas vai gaismas trūkuma, bet gan tādēļ, ka augsne nespēj nodrošināt nepieciešamas barības vielas. Tieši tāpēc arvien vairāk dārzkopībā izvēlas veidot dzīvo augsni, kas ir barojoša, bagāta ar mikroorganismiem, kas palīdz augt spēcīgiem un veselīgiem.
Dzīvā augsne ir kā ekosistēma, kurā uzturas mikroorganismi, sēnes un baktērijas, palīdzot sadalīt organiskās vielas un pārvērst tās augiem viegli uzņemamās barības vielās. Šāda augsne spēj uzlabot augu sakņu attīstību, nodrošināt stabilu barības vielu pieejamību, uzlabot vispārējo augsnes struktūru un saglabāt mitrumu.
Atšķirībā no daudziem rūpnieciskajiem substrātiem dzīvā augsne spēj uzturēt dabisku līdzsvaru starp augu saknēm un augsnes mikroorganismiem.
Kā to izveidot pašai?
Substrāta pamatā izmanto materiālus, kas labi notur mitrumu un nodrošina vietu saknēm to augšanai. Visbiežāk tiek izvēlēta dārza augsne, kokosšķiedra, kūdra vai komposts, kas ir sevišķi bagāts ar mikroorganismiem un barības vielām.
Taču, lai augsne nebūtu pārāk blīva, substrātam pievieno perlītu, vermikulītu vai smiltis, kas uzlabi gaisa piekļuvi saknēm un ļauj tām elpot, novēršot augsnes sablīvēšanos.
Ja nepieciešams substrātu bagātināt ar barības vielām, var pievienot organiskos mēslojumus, kas ir biohumuss jeb slieku komposts, kaulu milti, pelni vai komposta tēja, lai nodrošinātu augu barības pieejamību ilgākam laikam.
Dzīvās augsnes sastāvdaļu sadalījums vidēji ir sekojošs: 40% komposts, 30% kokosšķiedra vai kūdra, 20% perlīts vai vermikulīts un 10% biohumuss vai cits organiskais mēslojums. Visas sastāvdaļas rūpīgi samaisa, lai veidots vienmērīgs maisījums.
Taču, lai substrāts labi pildītu savas funkcijas, tam ir svarīgi pievienot kompostu vai komposta tēju, regulāri pievienot organisko mulču un izvairīties no ķīmiskiem mēslojumiem.
Kāpēc veidot savu substrātu?
Paštaisīts substrāts sniedz iespēju pašam kontrolēt tā sastāvdaļas un spēju pielāgot maisījumu dažādiem augiem. Tāpat tā ir iespēja samazināt ķīmisko vielu lietošanu augu barošanai un uzlabo augsni ilgtermiņā, turklāt tā ir videi draudzīga pieeja dārzkopībai.
