Smaržīgā pavasara vēstneša ceriņa (Syringa vulgaris) ziedi, lapas un mizas uzlējumi tiek lietoti sāpju un drudža mazināšanai un locītavu slimību atvieglošanai.
Ceriņu ziedos un lapās ir ēteriskās eļļas, flavonoīdi, kumarīni un rūgtvielas. Ārstnieciskiem nolūkiem ievāc ziedus to pilnziedā un jaunās lapas. Ziedus žāvē ēnā labi vēdināmā vietā un uzglabā slēgtā traukā līdz 1 gadam.
Savukārt senās tautas ceriņu uzskatīja par attīrīšanās, intuīcijas un aizsardzības augu. Tā smarža un ziedi izmantoti enerģijas līdzsvarošanai, negatīvu domu un spriedzes mazināšanai. Senatnē ceriņu zarus lika mājās, lai pasargātu no ļaunas ietekmes, bet ziedus pievienoja vannām un tējām kā nomierinošu un garu stiprinošu līdzekli. Tika uzskatīts, ka ceriņš palīdz atvērt sirdi, veicina iekšējo mieru un pastiprina saikni ar intuīciju.
No ceriņu ziediem gatavo spirta uzlējumus locītavu ieziešanai vai sildošus kompreses aplikācijām. Lapas un ziedus izmanto tējas pagatavošanai, īpaši kombinācijā ar citiem augiem drudža vai saaukstēšanās gadījumā.
Ceriņam piemīt sviedrējoša, temperatūru pazeminoša, pretsāpju un pretiekaisuma iedarbība. Tautas medicīnā tas lietots arī pie muskuļu un locītavu sāpēm, nervu sasprindzinājuma un kā dabīgs antiseptiķis.
Ceriņu uzlējumu gatavo, piepildot stikla burciņu ar svaigiem ziediem un pārlejot ar degvīnu. Ļauj ievilkties 2–3 nedēļas tumšā vietā, tad nokāš. Lieto ārīgi – ieziež sāpošas vietas vai pievieno vannai.
Ceriņu ziedu vanna atslābina muskuļus, mazina spriedzi un locītavu sāpes – 2 saujas kaltētu ziedu aplej ar verdošu ūdeni, ļauj ievilkties un pievieno vannas ūdenim.
Ceriņu ziedu tēja palīdz pie drudža, saaukstēšanās vai noder vienkārši kā maigs relaksējošs dzēriens.
