Augus var stiprināt ar citu augu palīdzību, dārzkopībā šim nolūkam izmanto dažādas dabiskas metodes. Divas no tām ir augu uzlējumi, novārījumi un vircas, ko varētu dēvēt par sava veida fitoterapiju dārzā; otra – agrohomeopātija jeb homeopātijas principu izmantošana augu kopšanā.
Lai gan abas pieejas tiek pozicionētas kā dabiskas alternatīvas sintētiskiem augu aizsardzības līdzekļiem, to darbības principi ir ļoti atšķirīgi.
Augu uzlējumi un novārījumi
Šajā gadījumā viens augs tiek izmantots, lai palīdzētu citam. No augiem gatavo uzlējumus, novārījumus un raudzētus šķīdumus, kuros nonāk dažādas bioloģiski aktīvas vielas.
Atkarībā no izmantotā auga un pagatavošanas metodes šādi preparāti var tikt izmantoti augu mēslošanai, kaitēkļu ierobežošanai vai slimību profilaksei.
Nātru virca
Nātru raudzēts šķīdums ir viens no populārākajiem pašgatavotajiem preparātiem dārzā. Nātrēs ir salīdzinoši daudz slāpekļa un citu minerālvielu, tādēļ atšķaidītu šķīdumu var izmantot kā papildmēslojumu.
Svarīgi: nātru virca nav universāls augu “imunitātes stiprinātājs”. Tā galvenokārt nodrošina barības vielas, un pārāk koncentrēts šķīdums var augiem kaitēt.
Kosa
Ārstniecības un dārzkopības vajadzībām īpaši pazīstama ir lauka kosa. Tās audos ir daudz silīcija savienojumu. No kosas gatavo novārījumus, ko izmanto augu apsmidzināšanai. Dārzkopībā kosa tradicionāli tiek izmantota, lai palīdzētu ierobežot dažādu sēņu izraisītu slimību attīstību.
Tomēr arī šeit svarīga ir proporcija – tā efektivitāte ir atkarīga no koncentrācijas, lietošanas laika un konkrētās slimības.
Ķiploki un sīpolu mizas
Ķiplokos un sīpolos ir sēru saturoši savienojumi un citas vielas ar bioloģisku aktivitāti. Tādēļ to uzlējumus tradicionāli izmanto dārzkopībā, lai palīdzētu ierobežot dažus kaitēkļus. Taču augu uzlējums nevar aizstāt mērķētu augu aizsardzību smagas invāzijas gadījumā.
Kas ir agrohomeopātija?
Agrohomeopātija ir alternatīva pieeja, kurā homeopātiskus preparātus izmanto augu un augsnes kopšanā. Preparāti tiek ļoti stipri atšķaidīti un lietoti, piemēram, apsmidzinot augus vai augsni.
Tās pamatā ir klasiskās homeopātijas princips “līdzīgs ārstē līdzīgu”.
Agrohomeopātijas piekritēji to izmanto dažādiem mērķiem – augu stresa mazināšanai, augšanas veicināšanai, kaitēkļu un slimību problēmu risināšanai. Tomēr zinātniskie pierādījumi par homeopātisku preparātu efektivitāti augu aizsardzībā un augu veselības uzlabošanā ir ierobežoti un šī pieeja nav pielīdzināma pierādītām augu aizsardzības metodēm.
Dabisks nenozīmē nekaitīgs
Arī pašgatavoti augu preparāti nav automātiski droši. Daži augi satur spēcīgas vai toksiskas vielas, kas var kaitēt cilvēkiem, mājdzīvniekiem, apputeksnētājiem un citiem derīgajiem organismiem.
Īpaša piesardzība nepieciešama ar preparātiem, kas gatavoti no tabakas, vērmelēm, biškrēsliņa un citiem spēcīgi bioaktīviem augiem.
Svarīgi ir arī ievērot, kādam augam un kādā koncentrācijā preparāts paredzēts. “Dabīgs” nav sinonīms vārdam “nekaitīgs”.
Ko izvēlēties savā dārzā?
Ja vēlaties izmantot augus augu kopšanai, augu uzlējumi, novārījumi un vircas ir praktiska pieeja, kuras darbību vismaz daļēji var izskaidrot ar konkrētām augos esošām vielām.
Savukārt agrohomeopātija pieder pie alternatīvām metodēm un tās efektivitātei augu kopšanā pašlaik nav tik pārliecinoša zinātniska pamatojuma.
Abos gadījumos svarīgi ir vispirms saprast, kas īsti notiek ar augu – vai tam trūkst barības vielu, ir pārāk daudz mitruma, parādījušies kaitēkļi, sēņu izraisīta slimība vai arī problēmas cēlonis ir pavisam cits.
Dārzā visefektīvākā bieži vien ir nevis viena “brīnumrecepte”, bet veselīga augsne, piemēroti augšanas apstākļi, pareiza laistīšana, augu daudzveidība un savlaicīga problēmas atpazīšana.
