Virtuvē gatavošanas laikā bieži vien rodas liels daudzums pārtikas atkritumu, kā mizas, serdes, olu čaumalas un citas pārtikas daļas, ko nelietojam uzturā. Lai gan tehniski tos uzskatām par atkritumiem, pārtikas atliekas var pārvērst lieliskā augsnes bagātinātājā, ko vēlāk izmantot augu audzēšanai. Veidojot kompostu var ne tikai samazināt atkritumu daudzumu, bet arī iegūt ar barības vielām bagātīgu materiālu. Ne velti dārzkopji kompostu dēvē arī par “dārza zeltu”, jo tas ir dabīgs resurss, kas rodas no tā, kas citādāk tiku izmests atkritumos.
Komposts ir organisks materiāls, kas veidojies sadaloties organiskajām vielām dabisku procesu rezultātā. Mikroorganismi, sēnes un dažādi augsnes organismi pārstrādā atkritumus, pārvēršot tos tumšā, barības vielām bagātā substrātā. Koposts palīdz uzlabot augsnes struktūru un veicināt tās auglību, tāpat saglabāt mitrumu augsnē un veicināt augu sakņu attīstību, kā rezultātā augi kļūst spēcīgāki.
Lai komposts būtu kvalitatīvs, ir svarīgi apzināties, ko tajā drīkst novietot. Kompostam labi piemērotas ir dārzeņu un augļu mizas, kafijas un tējas biezumi, nopļauta zāle, sausas lapas, smalki zari un augu atliekas, kā arī olu čaumalas. Taču daži materiāli var palēlināt kompostēšanās procesu un piesaistīt kaitēkļus. Kompostā nav ieteicams likt gaļas un zivs produktus, piena produktus, taukus un eļļu, tāpat arī slimus augus un neorganiskos materiālus. Tie ne tikai apgrūtinās kompostēšanās procesus, bet var radīt nepatīkamu smaku un piesaistīt dzīvniekus.
Lai komposts izdotos, svarīgi ievērot vienkāršus principus:
- Sajauc materiālus kā zāli vai pārtikas atliekas ar sausām lapām vai zariem
Zāle un produkti satur daudz slāpekļa, savukārt zari un sausās lapas – oglekli, kas palīdzēs mikroorganismiem efektīvāk sadalīt organiskās vielas.
- Nodrošini gaisa piekļuvi
Komposta kaudzi ieteicams ik pa laikam apmaisīt vai pārcilāt, lai nodrošinātu lielāku skābekļa piekļuvi arī zemākiem slāņiem un paātrinātu sadalīšanās procesu.
- Uzturi nelielu mitrumu
Kopotam nepieciešams neliels mitrums, bet tas nevar būt pārāk slapjš. Pretēji tam, ja komposts izkalst, sadalīšanās process var palēlināties.
Komposts var būt gatavs 3 līdz 12 mēnešu laikā. Kad komposts ir tumšs, drupans un ar patīkamu zemes smaržu, tas ir gatavs tālākai lietošanai dārza darbiem. To var izmantot, lai sajauktu kopā ar dārza augsni, izmantotu kā mēslojumu dobēs, pievienotu stādu substrātiem vai izmantotu kā mulču ap augiem.
Ar nelielu piepūli ikviens var pārvērst virtuves un dārza atliekas par bagātīgu kompostu jeb īstu dārza zeltu, kas palīdzēs radīt auglīgāku un dzīvīgāku dārzu.
