Latvijā sastopamas aptuveni 100 indīgo augu sugas. Īpaši daudz to ir čemurziežu, dievkrēsliņu, gundegu, liliju, magoņu un nakteņu dzimtās. Indīgo vielu saturs augos var mainīties. Tas atkarīgs no gadalaika, klimata, augsnes.
Galvenās toksiskās vielas jeb fitotoksīni augos ir alkaloīdi, glikozīdi un saponīni. Fitotoksīni uzkrājas visās auga daļās vai atsevišķos orgānos – sakneņos un saknēs, lapās, ziedos vai augļos. To veidošanās un uzkrāšanās atkarīga arī no klimata, apgaismojuma, augsnes. Piemēram, maijpuķītes, kas augušas saulainās vietās, ir indīgākas nekā tās, kas augušas ēnā.
Toksiskās vielas palīdz augam izdzīvot – aizsargāties pret vīrusu un mikroorganismu infekcijām un dzīvnieku uzbrukumiem. Indes iedarbojas atkarībā no auga specifikas. Dažas indes var izraisīt ādas kairinājumu, sliktu dūšu, galvas reiboņus, bet citas – pat letālu iznākumu. Daudzus indīgos augus izmanto arī medicīnā un tautas dziedniecībā, taču, lai to darītu, jāzina precīzas devas un labāk šajā gadījumā ar pašārstēšanos nenodarboties.
