Kanādas zeltslotiņa (zeltgalvīte) Solidago canadensis L. ir daudzgadīgs, līdz pat diviem metriem augsts lakstaugs, kas zied no augusta līdz oktobrim.
Viens no senākajiem dekoratīvajiem augiem ko ieveda Eiropā no Ziemeļamerikas. Invazīva un plaši izplatīta daudzās Eiropas valstīs.
Kanādas zeltslotiņa samazina bioloģisko daudzveidību – ieviesusies, kļūst dominējoša un izkonkurē zemāk augošos lakstaugus. Pateicoties spēcīgai sakņu sistēmai un blīvajām audzēm, tā patērē vairāk barības vielu izmainot augsnes ķīmisko un mikrobioloģisko sastāvu.
Viens no Kanādas zeltgalvītes izskaušanas veidiem ir plūkt ziedus pēc iespējas vairāk un likt tos vāzē vai vienkārši iznīcināt, lai tie nenobriedinātu sēklas.
Pirms eiropiešu ierašanās Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji izmantoja Kanādas zeltslotiņu tautas medicīnā. Tēju gatavoja urīnceļu un nieru veselības uzturēšanai, bet svaigas lapas lika uz nelielām brūcēm un kukaiņu kodumiem.
Kanādas zeltgalvīte ir diurētiķis, to izmanto urīnceļu infekciju, nierakmeņu un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai. Zeltslotiņa labvēlīgi iedarbojas un gremošanas traktu, to var lietot arī caurejas apturēšanai.
Kanādas zeltgalvītei piemīt pretiekaisuma īpašības, tāpēc to lieto dažādu iekaisuma procesu mazināšanai. Zeltslotiņa var noderēt sezonālo alerģiju gadījumā, jo šim augam piemīt savelkoša un sausinoša iedarbība – tas mazina iesnas, atvieglo simptomus, kad asaro acis un gribās visu laiku šķaudīt.
Auga antibakteriālās īpašības padara to par labu izvēli ārīgai lietošanai uz brūcēm, čūlām un apdegumiem, lai veicinātu to dziedēšanu un novērstu infekcijas. Amerikā jau izsenis svaiga zeltslotiņa tikusi lietota kompresēs, lai dziedētu ādas bojājumus – nobrāzumus, pušumus, apdegumus.
Ja tēja liekas pārāk rūgta, var pievienot medu. Rūgtuma mazināšanai var pievienot kādu citu drogu, piemēram, piparmētras.
Tēju nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.
