Pirms aptiekas kļuva par veidu, kā nodrošināt sevi ar ārstējošiem līdzekļiem, cilvēki izmantoja to, ko daba piedāvā – ogas, augus, pumpurus un medu. No šīm sastāvdaļām tika gatavoti dažādi sīrupi, kurus varēja lietot gan kā gardu piedevu tējai, gan kā dabīgu līdzekli veselības stiprināšanai. Taču šīs zināšanas ir pārmantojušās arī līdz mūsdienām, jo medicīniskie tautas līdzekļi ir viegli pagatavojami mājās un satur zināmas sastāvdaļas, kuras atrast tepat pļavās, mežos vai pat dārzā.
Pavasarī Latvijas mežos priedēm parādās jauni un maigi pumpuri, kurus tieši šajā laikā ievākt ir visvērtīgāk, jo tie satur C vitamīnu, ēteriskās eļļas un dabiskos sveķus, kas palīdz attīrīt elpceļus un mazināt klepu. Tāpēc jau izsenis priežu pumpuru sīrups tiek izmantots saaukstēšanās laikā. Tas nomierina kaklu, palīdz veicināt krēpu izdalīšanos un mazina elpceļu kairinājumu.
Priežu pumpuru sīrupu pagatavot ir pavisam vienkārši – svaigus pumpurus stikla burkā liek kārtās ar cukuru vai medu. Katru kārtu nedaudz piespiež, lai pumpuri sāktu izdalīt sulu. Burku aizver un novieto siltā vietā, kur tā vairākas nedēļas lēnām pārtop aromātiskā sīrupā. Laika gaitā pumpuri atdod savu aromātu un vērtīgās vielas, radot biezu, tumīgu šķidrumu, ko var lietot pa tējkarotei vai pievienot tējai.
Kad pavasaris pāriet vasarā, pļavas un mežmalas piepildās ar violetiem ugunspuķes ziediem. Šis augs jau sen tiek izmantots nomierinošu dzērienu pagatavošanai. Ugunspuķes lapas un ziedi satur dažādas vielas, kas palīdz nomierināties un atjaunot līdzsvaru. No šī auga iespējams pagatavot arī maigu un aromātisku sīrupu, kas lieliski piemērots vakara tējai. Ugunspuķes sīrups var palīdzēt nomierināt nervu sistēmu, uzlabot miegu un mazināt stresu pēc garas dienas.
Šādu sīrupu parasti gatavo no svaigiem ziediem un lapām, kurus aplej ar karstu ūdeni un ļauj ievilkties vairākas stundas vai pat visu nakti. Pēc tam šķidrumu nokāš, pievieno cukuru vai medu un viegli uzkarsē, līdz tas kļūst biezāks. Rezultāts ir maigs, ziedains sīrups, kas piešķir tējai īpašu aromātu un rada mierpilnu sajūtu.
Rudens savukārt ir ogu laiks, un viens no vērtīgākajiem rudens augļiem Latvijas dabā ir mežrozītes. To spilgti sarkanie augļi bieži vien paliek uz krūmiem pat pēc pirmajām salnām. Mežrozītes ir viens no bagātākajiem dabīgajiem C vitamīna avotiem un satur arī antioksidantus, karotinoīdus un minerālvielas, kas palīdz stiprināt imunitāti un atbalstīt organismu aukstajā sezonā.
No mežrozītēm gatavots sīrups ir gan veselīgs, gan ļoti aromātisks. Parasti augļus viegli sasmalcina un vāra ūdenī, lai tie atdotu savas vērtīgās vielas. Pēc tam šķidrumu nokāš un pievieno cukuru vai medu, līdz veidojas biezs, maigi skābens sīrups. To var pievienot tējai, dzert ar siltu ūdeni vai lietot pa karotei, kad nepieciešams papildu spēks.
Rudens ogas, kas jau izsenis izmantotas gan ēdienu pagatavošanai, gan tautas medicīnā ir kadiķogas. Tās satur ēteriskās eļļas un citas aktīvās vielas, kas var palīdzēt gremošanas sistēmai un veicināt organisma attīrīšanās procesus. No kadiķogām iespējams pagatavot arī sīrupu ar izteiktu, nedaudz sveķainu garšu. Ogas viegli saberž, vāra ūdenī un pēc tam iegūtajam šķidrumam pievieno cukuru vai medu. Šāds sīrups lieliski papildina tēju aukstajos gadalaikos un piešķir ēdieniem dziļāku garšu.
Daudziem latviešiem ar saaukstēšanās laiku visvairāk saistās tieši aveņu sīrups. Avenes satur C vitamīnu, antioksidantus un vielas, kas var palīdzēt organismam cīnīties ar iekaisumu. Karsta tēja ar aveņu sīrupu palīdz veicināt svīšanu, sasilda ķermeni un rada patīkamu mieru. Avenes parasti vāra ar cukuru un nelielu ūdens daudzumu, līdz veidojas biezs, aromātisks sīrups, kas saglabā vasaras garšu pat ziemas vidū.
Mājās gatavoti sīrupi ir vienkāršs veids, kā izmantot dabas augus ikdienā, ļaujot tiem saglabāt vērtīgās īpašības un izmantot tās laikā, kad tās visvairāk nepieciešamas, kā saaukstēšanās sezonā, tā arī noguruma brīžos vai vienkārši kā veselīgu piedevu ikdienas dzērieniem. Izmantojot vietējos augus un ogas, iespējams radīt dabīgus produktus bez papildu piedevām, vienlaikus saglabājot arī zināšanas par augiem un to pielietojumu, kas Latvijā nodotas no paaudzes paaudzē.
