Ziedus vāc pēc iespējas ziedēšanas sākuma fāzē, kamēr viss labums nav aizgājis augļu veidošanai. Nekad nežāvē ziedus saulē, jo ziedos bieži ir ēteriskā eļļa, kas žūstot saulē, iztvaiko. Ziedos ir smalki pigmenti – flavanoīdi un antociāni, kas ultravioleto staru ietekmē noārdās. Ziedus žāvē ēnā, tumšākā vietā, izklātus plānā kārtiņā. Pēc 2–3 dienām vari pārbaudīt, vai tie izžuvuši: paņem saujā un saspied – ziedi nedrīkst salipt pikā, tiem brīvi jāizbirst. Gatavojot uzlējumus no ziedu drogām, aplej tās ar karstu ūdeni.
Lapas vāc, kad tās izaugušas, bet vēl nav novecojušas (kļuvušas cietas, kaitēkļu bojātas). Parasti žāvē tikai lapas bez kātiem, citādi žūs ilgi un, iespējams, nekvalitatīvi. Arī lapas labāk žāvē noēnotā vietā. Gatavojot uzlējumus, lapas vari apliet ar verdošu ūdeni, izņemot gadījumus, ja lapas ir stingras un ādainas (tad mazliet pavāri!).
Lakstus (auga virszemes daļas) svarīgi vākt, kamēr tie vēl nav pārkoksnējušies. Piemēram, baltā panātre nepārkoksnējas, bet vībotne un asinszāle gan. No koksnaina laksta nekāda īpaša labuma nebūs. Tos žāvē, pakārtus kūlīšos, bet ne saulē. Lakstu drogas jāvāra, jo zariņos un stublājā arī ir vērtīgas vielas, kam ar vienkāršu apliešanu būs par maz.
