Augu ekstrakti ir veids, kā uzglabāt un izmantot dabas spēku nelielā šķidruma daudzumā. Tie rodas, izvelkot vērtīgās vielas no dažādām augu daļām, kā lapām, ziediem, saknēm, mizas vai ogām. Šajā procesā augā esošās bioaktīvās vielas, piemēram, ēteriskās eļļas, pāriet šķidrumā, radot koncentrētu auga īpašību izvilkumu. Tāpēc augu ekstrakti jau gadsimtiem ilgi ir bijuši nozīmīga daļa gan tradicionālajā ārstniecībā, gan dabīgajā kosmētikā, pārtikā un dažādos dzērienos.
Augu ekstrakti ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā saglabāt augu vērtīgās īpašības un izmantot tās ilgākā laikā. Tie tiek iegūti no auga, izmantojot šķīdinātāju, piemēram, ūdeni, spirtu, eļļu vai glicerīnu, kas palīdz izvilkt no auga aktīvās vielas un koncentrēt tās šķidrumā. Katrs ekstrakta veids izceļ dažādas augu īpašības un ir pielietojams atšķirīgi.
Auga daļas izvēle ietekmē ekstrakta īpašības, un ekstraktus var pagatavot no dažādām augu daļām. Lai pagatavotu kumelīšu vai liepziedu ekstraktu, izmanto ziedus, savukārt piparmētrām un melisai izmanto lapas. Ekstraktus iespējams gatavot arī no saknēm, piemēram, pienenēm vai dadžiem, kā arī no koka mizas, piemēram, vītola mizas. Nereti izmanto arī ogas un augļus, piemēram, mežrozītes, vilkābeles vai plūškoka ogas, kas satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas.
Karstā ūdens jeb tējas uzlējumi
Vienkāršākais ekstrakta pagatavošanas veids ir tējas uzlējuma veidā. Karsts ūdens palīdz izvilkt no auga ūdenī šķīstošās vielas, tādējādi iegūstot vieglu, bet aromātisku ekstraktu. Karstos uzlējumus visbiežāk gatavo no ziediem un lapām, piemēram, kumelītēm, liepziediem, piparmētras, melisas, pelašķa un timiāna. Šie augi ir aromātiski un satur ēteriskās eļļas, kas karstā ūdenī ātri izdalās un piešķir tējai raksturīgo smaržu un garšu. Tējām izmanto arī aveņu lapas, nātres, upeņu lapas un vīgriezi, kas satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas.
Šādus uzlējumus tradicionāli lieto dažādiem nolūkiem. Liepziedu un kumelīšu tēja bieži tiek lietota, lai nomierinātu organismu un atbalstītu labsajūtu saaukstēšanās laikā. Tāpat piparmētru un melisas uzlējumi palīdz relaksēties un veicina gremošanu, savukārt timiāna vai pelašķa tēja tiek izmantota gremošanas un elpceļu atbalstam. Nātru un aveņu lapu uzlējumi bieži tiek lietoti kā ikdienas augu tēja, jo tie satur minerālvielas un citas vērtīgas vielas.
Kā pagatavot?
Karstā uzlējuma pagatavošanai augus pārlej ar karstu, tikko uzvārītu ūdeni un ļauj ievilkties apmēram 5–15 minūtes, atkarībā no auga veida. Pēc tam uzlējumu nokāš, un tas ir gatavs lietošanai. Šī metode ir īpaši piemērota ikdienas tēju gatavošanai, jo tā ļauj ātri un vienkārši iegūt aromātisku un vērtīgu augu ekstraktu.
Tinktūras
Tinktūras ir augu ekstrakti, kuros par šķīdinātāju izmanto alkoholu vai spirtu. Alkohols spēj izvilkt no augiem plašāku aktīvo vielu spektru nekā ūdens, tāpēc tinktūras bieži ir koncentrētākas un saglabājas ilgāku laiku. Šī metode īpaši piemērota augiem, kuru aktīvās vielas labāk šķīst alkoholā.
Tinktūras bieži gatavo no tādiem augiem kā ehinācija, kliņģerīte, asinszāle, pelašķis, piparmētra, melisa un vilkābele. No ehinācijas gatavotas tinktūras tradicionāli izmanto imunitātes atbalstam, savukārt vilkābeles ziedu vai ogu tinktūras tiek lietotas sirds un asinsvadu sistēmas labsajūtai. Piparmētras, melisas un pelašķa tinktūras bieži izmanto gremošanas sistēmas atbalstam. Tāpat tās mēdz gatavot arī no augu saknēm, piemēram, pienenes, baldriāna vai dadža saknes. Baldriāna tinktūra tradicionāli tiek izmantota nomierinošam efektam, savukārt pienenes saknes ekstraktus lieto gremošanas un aknu darbības atbalstam.
Šādi ekstrakti parasti tiek izmantoti koncentrētā veidā nelielos daudzumos, pievienojot dažus pilienus ūdenim vai citam dzērienam.
Kā pagatavot?
Tinktūras parasti gatavo no svaigiem vai kaltētiem augiem, izmantojot degvīnu vai aptuveni 40–60% alkoholu. Augus sasmalcina un ievieto stikla burkā, pēc tam tos pilnībā pārlej ar alkoholu. Burku aizver un novieto tumšā vietā, kur ekstrakts var ievilkties. Parasti tinktūra ir gatava pēc divām līdz četrām nedēļām. Šajā laikā burku ieteicams laiku pa laikam sakratīt, lai ekstrakcijas process noritētu vienmērīgāk. Kad ekstrakts ir ievilcies, šķidrumu nokāš un uzglabā tīrā stikla pudelē.
Eļļas ekstrakti
Papildus tinktūrām iespējams pagatavot arī eļļas ekstraktus. Šajā gadījumā augus iemērc augu eļļā, piemēram, olīveļļā vai mandeļu eļļā. Eļļa pakāpeniski izvelk no augiem taukos šķīstošās vielas, radot aromātisku un maigu ekstraktu. Šādus ekstraktus bieži izmanto ādas kopšanai vai kosmētikā, piemēram, kliņģerīšu vai kumelīšu eļļas veidā.
Dažiem augiem, kā linsēklas, ceļmallapas, māllēpes lapas un citi, piemērotāks veids, kā pagatavot ekstraktu, ir izmantot aukstā uzlējuma metodi. Aukstajā uzlējumā augu vielas izdalās lēnāk, taču saglabājas jutīgākas sastāvdaļas. Šie augi satur vielas, kas palīdz aizsargāt un nomierināt gļotādas, tāpēc šādus uzlējumus tradicionāli izmanto kakla kairinājuma, sausa klepus vai gremošanas trakta kairinājuma gadījumā. Aukstais uzlējums ļauj iegūt arī maigāku un mazāk rūgtu dzērienu.
Kā pagatavot?
Pagatavošanai augus pārlej ar aukstu ūdeni un atstāj ievilkties apmēram 8–12 stundas, visbiežāk uz nakti. Šajā laikā ūdenī pakāpeniski izdalās auga aktīvās vielas. Pēc ievilkšanās šķidrumu nokāš, un uzlējums ir gatavs lietošanai. Šo metodi nereti izmanto arī tad, ja vēlas iegūt maigu, organismam saudzīgu ekstraktu, kas piemērots ikdienas lietošanai.
Augu ekstraktu pagatavošana ir vienkāršs veids, kā saglabāt augu īpašības arī ārpus to augšanas sezonas. Pareizi pagatavoti un uzglabāti ekstrakti ļauj izmantot augu vērtīgās vielas ilgākā laika periodā un pielāgot to lietojumu dažādām vajadzībām – no tēju pagatavošanas līdz dabīgai ādas kopšanai.
