Latvijas daba ir bagāta ne tikai ar brīnišķīgiem ainavu skatiem un vērtīgiem materiāliem ražošanai, bet arī ar augiem, ogām un sēnēm, kas aug savvaļā un satur daudz vērtīgu vielu. Daudzi no tiem pilnīgi pamatoti var tikt dēvēti par superproduktiem. Turklāt tie aug tepat mūsu mežos un pļavās, tāpēc nepieciešams ceļot pāri okeāniem, lai uzturā iekļautu vērtīgus produktus veselības stiprināšanai un skaistuma saglabāšanai.
Mūsu pļavās un mežos vērtīgu augu un sēņu ir daudz. Kā viens no tiem ir mellenes. Tās ir vienas no zināmākajām ogām, kas satur daudz antioksidantu un vērtīgu vielu. Ogas palīdz uzlabot redzi un acu veselību, veicina smadzeņu darbību un atmiņu, kā arī palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs. Visvērtīgāk tās lietot svaigā veidā, tomēr var arī kaltēt, saldēt vai izmantot tēju pagatavošanai.
Brūklenes jau gadiem ilgi tiek izmantotas teju katra latvieša virtuvē gan veselības stiprināšanas nolūkos, gan kā garšas papildinātājs ēdieniem. Brūklenes palīdz stiprināt imunitāti, atbalsta gremošanas sistēmu un satur daudz C vitamīna. Tāpēc tās vislabāk lietot svaigā veidā, jo termiski apstrādājot C vitamīna daudzums ogās samazinās.
Tāpat ikviens, kurš bērnību pavadījis laukos, noteikti ir saskāries ar nātrēm. Bieži vien esam dzirdējuši teicienu, ka nātru dzēliens ir uz veselību. Izrādās, ka tajā ir sava patiesība. Nātres satur daudz dzelzs, kalcija, magnija un C vitamīna. Lietojot tās uzturā, iespējams mazināt nogurumu un atbalstīt organisma attīrīšanās procesus. Nākamreiz ravējot dārzu vai sastopot nātres pļavā, nav obligāti tās mest kompostā. Jaunās nātres var pievienot zupām, pesto vai pat smūtijiem, tā iegūstot vērtīgās vielas tieši no dabas.
Pavasaros un vasarās no pienenēm kāds pin vainagus, bet kāds cits mēdz nopūsties, ka zālienā tās atkal savairojušās. Tomēr pienenes ir augs, kas bieži tiek novērtēts par zemu. To lapas satur daudz vitamīnu un minerālvielu, savukārt saknes izmanto tējās vai pat kā kafijas aizvietotāju. Pienenes palīdz atbalstīt aknu darbību, veicina gremošanu un palīdz organismam izvadīt lieko šķidrumu.
Ar pavasari saistās arī gaiļbiksītes. Šo augu tēja ir plaši pazīstama ar savām dziednieciskajām īpašībām. Tā var palīdzēt saaukstēšanās laikā, nomierina elpceļus un nervu sistēmu, kā arī satur antioksidantus, kas palīdz organismam cīnīties ar iekaisuma procesiem.
Viens no pirmajiem pavasara vēstnešiem Latvijas mežos ir arī bērzu sulas. Tās ir viegli saldenas, atsvaidzinošas un bagātas ar minerālvielām. Bērzu sula palīdz organismam atgūt spēkus pēc garās ziemas, nodrošina ķermeni ar mikroelementiem un vienkārši lieliski veldzē slāpes. Sulu var dzert svaigu, bet to iespējams arī fermentēt, tā iegūstot dzērienu, kas var būt labvēlīgs zarnu mikroflorai.
Latvijas mežos sastopama arī ļoti savdabīga sēne – čaga. Tā aug uz bērziem kā melns, oglei līdzīgs veidojums. Lai gan tā nav klasiskā kulinārā sēne, čaga tiek izmantota tējās, ekstraktos un pulveros. Tai ir ļoti augsts antioksidantu saturs, un tā var palīdzēt atbalstīt imūnsistēmu. Tautas medicīnā čaga jau izsenis izmantota iekaisuma mazināšanai. Visbiežāk to žāvē un vāra tējā, kas ir tumša un ar vieglu zemes garšu.
Savukārt skābenes, kuras bieži izmantojam zupās vai salātos, ir viens no pirmajiem zaļumiem pavasarī, kas satur C vitamīnu, dzelzi un antioksidantus.
Īpaši spēcīgs Ziemeļeiropas superprodukts ir smiltsērkšķi. Šie spilgti oranžie ogu ķekari satur ļoti koncentrētu uzturvielu daudzumu un Latvijā aug gan savvaļā piekrastē, gan tiek audzēti plantācijās. Smiltsērkšķos ir ļoti daudz C vitamīna, E vitamīns, beta-karotīns, omega taukskābes un antioksidanti, tāpat šajās ogās sastopama arī omega-7 taukskābe, kas dabā nav bieži sastopama un var palīdzēt uzturēt veselīgu ādu un gļotādas.
Smiltsērkšķu eļļu jau izsenis izmanto ne tikai uzturā, bet arī ādas kopšanā.
Priežu pumpuri ir viens no senākajiem tautas medicīnas līdzekļiem Latvijā un citās Ziemeļeiropas valstīs. Tos ievāc pavasarī, kad pumpuri ir vēl jauni, sveķaini un aromātiski. Tie satur C vitamīnu, ēteriskās eļļas, flavonoīdus un sveķus ar antibakteriālām īpašībām. Priežu pumpuru tēja vai sīrups bieži tiek izmantoti elpošanas ceļu veselībai, īpaši klepus un kakla kairinājuma gadījumos.
Ne mazāk vērtīgs augs ir ugunspuķe, kas aug pļavās, izcirtumos un mežmalās ar gariem violetiem ziediem. No ugunspuķes lapām gatavo fermentētu tēju, kas pēc garšas ir maiga un nedaudz medaina. Šis augs satur antioksidantus, flavonoīdus un tanīnus, kas var palīdzēt nomierināt gremošanas sistēmu un organismu kopumā.
Mežrozītes ir viens no bagātākajiem dabīgajiem C vitamīna avotiem. No to augļiem gatavo tējas, sīrupus un pat ievārījumus un tie palīdz stiprināt imunitāti un atbalsta organisma spēju cīnīties ar sezonālām saslimšanām.
Latvijas mežos sastopamas arī kadiķogas, kas ir mazas, tumšas ogas ar izteikti aromātisku garšu. Kadiķis jau izsenis izmantots gan virtuvē, gan ārstniecībā. Ogas satur ēteriskās eļļas un antioksidantus, kas var palīdzēt gremošanas sistēmai. Tāpēc tās bieži pievieno gaļas ēdieniem, marinādēm vai tējām.
Savukārt rasaskrēsliņš ir viens no noslēpumainākajiem pļavu augiem. Tā lapas bieži vien rotā rasas pilieni, kas agros rītos spīd kā mazas pērles. Rasaskrēsliņš tradicionāli izmantots sieviešu veselības atbalstam, jo tas satur tanīnus, flavonoīdus un citas aktīvās vielas un no šī auga gatavo tējas un uzlējumus, kas palīdz organismam saglabāt līdzsvaru.
Jo vairāk iepazīstam Latvijas dabu, jo vairāk kļūst skaidrs, ka mūsu pļavas un meži patiesībā ir kā milzīga dabas aptieciņa, kur daudzi no augiem, kas aug pavisam tuvu mums, satur vielas, kuras nereti meklējam uztura bagātinātājos vai pat medikamentos.
